Statistikas dati liecina, ka ražotāju cenas koksnes un koka izstrādājumu ražošanā pieaug gandrīz katru mēnesi, ja salīdzina attiecībā pret tā paša gada iepriekšējo mēnesi, kas nozīmē, ka gada laikā ražotāju cenas pieaug par ievērojamiem apjomiem. Piemēram, šā gada laikā ražotāju cenas attiecībā pret iepriekšējo mēnesi samazinājušās tikai divos mēnešos – februārī un martā, attiecīgi par 1% un 0,4%. Pārējos gada mēnešos attiecībā pret iepriekšējo mēnesi ražotāju cenas pieaugušas. Lielākais pieaugums fiksēts tieši jūlijā un augustā – par 1,9%. Ņemot vērā tādu stabilu un tendenciozu ražotāju cenu pieaugumu, gada laikā ražotāju cenas koksnes un koka izstrādājumu ražošanā palielinājušās par 8%. Kā skaidroja asociācijas "Latvijas mēbeles" priekšsēdētājs Aivars Einauss, ražotāju cenu pieaugumam ir trīs galvenie skaidrojumi. Kā pirmo viņš min augsto inflāciju, kas strauji palielinājās pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES). Kā otro viņš min energoresursu (elektroenerģijas, gāzes) cenu pieaugumu, bet kā trešo - darbaspēka algu līmeņa celšanu. Arī asociācijas "Latvijas Koks" valdes priekšsēdētājs izpilddirektors Andris Plezers piekrīt Aivaram Einausam, piebilstot, ka šobrīd kokapstrādātājiem katastrofāli trūkstot kokmateriālu. Zāģētavām draud sankcijas par noslēgto līgumu nepildīšanu, savukārt zāģmateriālu trūkuma rezultātā vairāki mēbeļu ražotāji spiesti izejmateriālus iepirkt pat no Zviedrijas, bet citi spiesti atbrīvot cilvēkus no darba un pārtraukt savu darbību. Zāģmateriālu trūkums skaidrojams ar apaļkoksnes deficītu valstī, taču, kādēļ tāds izveidojies, šobrīd nav īsti saprotams, tādēļ arī ir neiespējami prognozēt, kad situācija varētu mainīties uz labo pusi, stāsta Andris Plezers. Iespējams, apaļkoku deficīts skaidrojams ar samazinātajiem ciršanas apjomiem, jo vasarā mežos bija izsludināts ugunsnedrošais periods ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem mežos. Savukārt neprognozējama ir resursu ieguve no privātā meža īpašniekiem. Arī uz Krieviju nevar paļauties, un ar šīs valsts koksnes resursiem kokapstrādātāji rēķinās tikai kā ar rezerves variantu. Glābiņš varētu būt a/s "Latvijas valsts meži" (LVM), kas kā valsts resursu apsaimniekotājs varētu situāciju "mīkstināt". Andris Plezers gan norādīja, ka Zemkopības ministrija kā LVM akciju turētāja uzlikusi par pienākumu uzņēmumam strādāt ar peļņu, kas nozīmē, ka kaut kāda veida valsts dotācijas kokapstrādātājiem apaļo kokmateriālu veidā ir maz ticamas. Situācijas risināšanas nolūkos tuvākajā laikā plānota kokapstrādātāju un LVM pārstāvju tikšanās. Kaut arī sarunas dos kādu pozitīvu risinājumu, ir skaidrs, ka ražotāju cenas koksnes un koka izstrādājumu (arī mēbeļu) ražošanā turpmāk tikai palielināsies.
Pievēršot uzmanību celulozes, papīra un papīra izstrādājumu ražotāju cenu izmaiņām laika griezumā, jāsecina, ka tās ir ārkārtīgi "lēkājošas". Tās gan palielinās, gan samazinās attiecībā pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, kā arī tā paša gada iepriekšējo mēnesi. Piemēram, šā gada martā ražotāju cenas celulozes, papīra un papīra izstrādājumiem attiecībā pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi palielinājās par 8%, bet jau augustā ražotāju cenas attiecīgajiem izstrādājumiem samazinājušās par 2,6%. Zinot to, ka celulozi Latvijā neražo, papīru ražo pavisam nelielos apmēros, šīs kategorijas ražotāju cenas izmaiņas nosaka situācija papīra izstrādājumu ražošanā (iepakojumi, etiķetes, aplikācijas, u.c.). Tas savukārt nozīmē, ka to izgatavošanai nepieciešamais papīrs tiek importēts, galvenokārt no Krievijas un Somijas. Tādējādi papīra izstrādājumu ražotāju cenas atkarīgas no tirgus situācijas svārstībām šajās valstīs. Tāpat arī šo izstrādājumu cenas var mainīties atkarībā no konkrētajiem pasūtījumiem, kā rezultātā arī iespējamas krasas svārstības. Jāņem vērā arī tas, ka papīra izstrādājumu ražošanas nozare Latvijā ir neliela, un tieši šādos gadījumos, analizējot statistikas rādītājus, ievērojamas svārstības ir bieži sastopama parādība.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru