Igaunijas celulozes rūpnīcas izmaksas pārsniedz plānotās

Tallina, 12.okt., LETA.
Aptuveni pirms mēneša Kundā darbu sākušās Celulozes rūpnīcas ''AS Estonian Cell'' ražošanas izmaksas krietni pārsniedz tās, kas bija paredzētas biznesa plānā. Līdz ar to ar pašreizējām cenām ir neskaidrs jautājums, kad rūpnīca atpelnīs milzīgās ārvalstu investīcijas, raksta "Delovije Vedomosti".
"Estonian Cell" ražošanas izmaksas krietni pārsniedz tās, ko paredz budžets, kas sagatavots 2001. un 2002.gadā. Izejvielas kļuvušas par 62% dārgākas, darba algu fonds pieaudzis par 43%, transporta izmaksas -0 par 20%, bet elektroenerģijas cena - par 12,5%.
Tāda kā iepriekš saglabājusies tikai ķimikāliju cena, kā arī gāzes cena, kas ir fiksēta līdz 2008.gadam. Tomēr celulozes cena pasaulē gada laikā kritusies par aptuveni procentu.
"Mēs atrodamies sliktākā stāvoklī, nekā to paredz mūsu biznesa plāns, taču ne sliktākā stāvoklī, kādā ir mūsu konkurenti," atzīst "Estonian Cell" izpilddirektors Marguss Kohava, piebilstot, ka izejvielu un darbaspēka izmaksas Igaunijā pagaidām vēl ir mazākas nekā Kanādā vai Zviedrijā.
Kohava arī sacījis, ka koksnes masas pārstrādes rūpnīca, kas strādā ar 70% jaudu, līdz gada beigām nosegs tekošos izdevumus. "Papildu nauda mums nebūs vajadzīga, taču, kad investīcijas atmaksāsies, ir grūti pateikt," viņš atzinis.
Celulozes rūpnīcas īpašnieki - Norvēģijas kompānija "Lavrik Cell", Austrijas koncerns "Heinzel Group" un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka - projektā ieguldījuši 2,4 miljardus kronu (108 miljonus latu).
Vislielākie izdevumi ir par elektroenerģiju un izejvielu iegādi. "Estonian Cell" ir viens no lielākajiem elektroenerģijas patērētājiem valstī. Ja rūpnīca strādā ar pilnu jaudu, tā patērē aptuveni 3% no visas elektroenerģijas, kas tiek saražota valstī.
Kohava sacījis; lai gan elektrības cena ir fiksēta līgumā ar "Eesti Energia" un tiek paaugstināta tikai saskaņā ar šo līgumu, tā pieaugusi par 12,5% vai par miljons eiro (700 tūkstošiem latu) gadā salīdzinājumā ar to, kas paredzēta biznesa plānā.
Tas notika, pusēm dažādi tulkojot parakstīto līgumu," skaidroja rūpnīcas vadītājs, piebilstot, ka viņš ir sapratis, ka līgumā fiksētā cena iekļauj arī maksu par elektrības piegādi, taču vēlāk izrādījies, ka tā nav.
Uzņēmumam "Estonian Cell" gadā nepieciešami aptuveni 400 tūkstoši kubikmetru koksnes. 40% no šī apjoma sagatavo no valsts meža, pārējo - firma "AS NorEst Wood".
"NorEst Wood" direktora vietnieks Urmass Larvens skaidro, ka apses cena cēlusies līdz ar straujo malkas cenu kāpumu. "Mēs nevaram iepirkt celulozes ražošanai piemērotu apsi par cenu, kas ir zemāka nekā malkai. Pretējā gadījumā apses koksne vispār netiks šķirota," skaidro Larvens.
Aptuveni desmito daļu apses, kas nepieciešama rūpnīcai, firma ieved no Krievijas.
"Mēs uzturam kontaktus ar Krievijas mežizstrādātājiem gadījumā, ja līdz ar ciršanas samazināšanos vietējā mežā izejvielu varētu pietrūkt," skaidro Larvens.
Lai saglabātu konkurētspēju apstākļos, kad ražošanas izmaksas aizvien palielinās, uzņēmums "Estonian Cell" izvērtē dažādus variantus, arī ražošanas paplašināšanu.
"Es nedomāju, ka izdevumi pieaugs līdz debesīm un mums nāksies slēgt rūpnīcu," prāto Kohava, piebilstot, ka ražošanas efektivitāti iespējams palielināt arī, palielinot ražošanu.
Ražošanas paplašināšanas projekta gan vēl nav, taču šis jautājums uzņēmumā ir apspriests.
"Jautājums ir par to, vai Igaunijā saglabāsies labvēlīgs ekonomiskais klimats un vai īpašnieki piekritīs papildu investīcijām," skaidro rūpnīcas vadītājs, piebilstot, ka izejvielas problēmas neradīs, jo rūpnīcas tehnoloģijas ļauj izmantot arī egles koksni.

Valsts un pašvaldības varēs līdzfinansēt privāto māju renovāciju un siltināšanu

Rīga, 3.okt., LETA.

Par šādiem grozījumiem likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" šodien vienojās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Likumā tiks ierakstīts, ka valsts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā, bet pašvaldības - saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā un apmērā varēs piešķirt līdzfinansējumu tādu dzīvojamo māju renovācijai un restaurācijai, kuras ir valsts nozīmes kultūras pieminekļi vai kuru ekspluatācija atbilstoši to tehniskajam stāvoklim var būt bīstama cilvēku dzīvībai vai veselībai, vai kurās jālikvidē terora akta, avārijas, stihiskas nelaimes un citas katastrofas sekas.

Valsts un pašvaldības varēs piešķirt līdzfinansējumu arī dzīvojamo māju renovācijai un energoefektivitātes pasākumu veikšanai.

Pašvaldībām būs tiesības piešķirt līdzfinansējumu arī ar dzīvojamo māju funkcionāli saistītā zemesgabala labiekārtošanai.

Komisijas sēdē notika domu apmaiņa par to, kādām mājām tiks piešķirts valsts un pašvaldību līdzfinansējums.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) Mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša deputātiem pastāstīja, ka izskatīšanai valdībā ir iesniegta programma, kas paredz valsts līdzfinansējumu to māju siltināšanai, kuras privatizēto dzīvokļu īpašnieki no namu pārvaldēm pārņēmuši savā apsaimniekošanā.

Savukārt deputāts Alberts Krūmiņš (JL) uzstāja, ka valsts un pašvaldību līdzfinansējumam jābūt pieejamam arī privātīpašumā esošajām mājām.

Pagaidām grozījumu projektā nav noteikts, kā valsts un pašvaldības reģistrēs līdzfinansējuma pieprasītājus dzīvojamo māju renovācijai un siltināšanai.

Pēc RAPLM Mājokļu politikas departamenta direktores Ošas sniegtās informācijas, RAPLM ir pieprasījusi nākamā gada valsts budžeta projektā paredzēt 500 000 latu valsts līdzfinansējumam dzīvojamo māju renovācijai un siltināšanai.