Energokultūru audzēšanas apjoms Latvijā var palielināties, mainoties ES atbalsta maksājumu shēmai

Enerģētisko kultūraugu audzēšanas apjoms Latvijā palielināsies, Eiropas Komisijai nolemjot piemērot enerģijas kultūraugu atbalsta shēmu arī uz jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm

Ieviešot atbalsta shēmu, paaugstināsies energokultūras audzējošo saimniecību ieņēmumi, kas ļaus audzēt augus tieši enerģijai. Audzēt rapsi jau šobrīd ir ekonomiski izdevīgi, taču arī šī kultūrauga audzēšanas izmaksas ar katru gadu palielinās.

Tāpat būs lielāka iespēja audzēt kultūras ko šobrīd Latvijā vēl neaudzē enerģijas iegūšanai, piemēram, kukurūzu tā zaļās masas dēļ biogāzes iegūšanai.

Tomēr pastāv vairāki sarežģījumi enerģētiskās shēmas iedzīvināšanai zemnieku vidū, norāda Arāja. Pagaidām nav atcelts nosacījums par drošības naudu, kas ir jāiemaksā iepirktās energokultūras pārstrādātājam

Arāja arī uzsver, ka zemnieks, noslēdzot līgumu, kļūst saistīts ar konkrēto produkcijas pircēju, un mainoties situācijai tirgū, iespējams, zemniekam nāksies pārdot produkciju par zemāku cenu, nekā to piedāvā citi pircēji.

Šie un arī citi šķēršļi gaida šī projekta iedzīvināšanu dabā. Taču EK sola atvieglot shēmas nosacījumus, tādējādi padarot atbalstu zemniekiem pieejamāku.

2004.gadā par rapša sējplatībām uz laukaugu papildu valsts tiešo maksājumu pretendēja 1 394 zemnieki, 2005.gadā tie ir aptuveni 1 500 pretendenti, informē ZM pārstāve. Taču nav zināms, cik no šo audzētāju saražotās produkcijas tiek pārstrādāts eļļā, cik biodegvielā. Turklāt arī no graudaugiem Latvijā iegūst bioetanolu un arī to saimniecību skaits, kas audzē graudaugus bioetanola ražošanai, nav zināms.

Šobrīd rapša, graudaugu audzētāji saņem vienotos platību maksājumus un valsts tiešos maksājumus. Vienotais platību maksājums šogad ir 22,92 lati (2005.gadā - 18,4 lati) par hektāru, bet papildu valsts tiešais maksājums ir 49,03 lati (2005.gadā - 47,34 lati) par hektāru.

Ieviešot enerģētisko kultūraugu atbalsta shēmu, klāt pie esošajiem maksājumiem audzētāji varētu saņemt vēl 45 eiro jeb (31,6 latus). Turpmāk gan vienotais platību maksājums un papildu valsts tiešais maksājums mainīsies, jo tas atkarīgs no pretendentu skaita un deklarētajām platībām.

LETA jau ziņoja, ka EK ierosinājusi attiecināt enerģijas kultūraugu atbalsta shēmu (SAPS), kas tika ieviesta ar 2003.gada Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu, arī uz astoņām dalībvalstīm, tostarp Latviju, kuras pašlaik to neizmanto, aģentūru LETA iepriekš informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa.

Tas nozīmētu, ka vajadzētu palielināt maksimālo platību, par kuru var saņemt atbalstu, no pašreizējiem 1,5 miljoniem hektāru līdz diviem miljoniem hektāru. Lai vēl vairāk pamudinātu ražot izejvielas atjaunojamās enerģijas ieguvei, EK ierosina arī atļaut dalībvalstīm piešķirt valsts atbalstu, lai segtu līdz 50% no izdevumiem par daudzgadīgo kultūraugu ieviešanu platībās, par kurām iesniegts enerģijas kultūraugu atbalsta pieteikums.

Dati par bioetanola un biodīzeļdegvielas ražošanas attīstību, kā arī nesen uzbūvēto uzņēmumu jaudas liecina, ka nākamajos piecos gados ļoti palielināsies pieprasījums pēc enerģijas kultūraugiem, secinājuši EK eksperti.

Atbalsts enerģijas kultūraugiem ir pamudinājums lauksaimniekiem ražot kultūraugus enerģijas iegūšanai, nevis pārtikai. Pašlaik 8 no 10 jaunajām dalībvalstīm - Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Polija un Slovākija -, kas piemēro SAPS, nevar saņemt šo enerģijas kultūraugu atbalstu, bet Malta un Slovēnija var saņemt šo atbalstu tikai pakāpeniski.