Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 11.septembra noteikumos Nr.398 "Meža atjaunošanas noteikumi"

Ministru kabineta noteikumi Nr.867
Rīgā 2006.gada 24.oktobrī (prot. Nr.55 21.§)
Ministru Kabineta noteikumos izdarīti šādi grozījumi:

• Papildināta I nodaļa ar 1.1 punktu šādā redakcijā "1.1 Ja īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzību un izmantošanu regulējošie normatīvie akti nosaka atšķirīgas prasības meža atjaunošanai, spēkā ir prasības, ko nosaka attiecīgie īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzību un izmantošanu regulējošie normatīvie akti.";
• 2.1. un 2.2.apakšpunktā svītroti vārdi "(ieskaitot ciršanas gadu)";
• 3.6.apakšpunktā skaitlis "12" aizstāts ar skaitli "20";
• 8.2.apakšpunktā svītroti vārdi "lapu koku";
• 10.punkta ievaddaļā un 10.1.apakšpunktā vārds "oktobrim" aizstāts ar vārdu "novembrim".

Apstiprināti Noteikumi par koku ciršanu meža zemēs

31. oktobrī apstiprināti jauni Ministru Kabineta Noteikumi par koku ciršanu meža zemēs Nr.892,
Rīgā 2006.gada 31.oktobrī (prot. Nr.56 34.§), kas aizstāj Ministru Kabineta noteikumus Nr.152 Noteikumi par koku ciršanu meža zemēs (09.04.2002.).

Energy crops cash in on new opportunities

Energy crops can now bring farmers and landowners returns on a par with winter wheat, according to rural property agents Fisher German. New developments offer significant new opportunities for supplying the renewables market, but careful on-farm planning is needed to maximise profitability.
The potential for energy crops contracts is now looking more favourable following a change to planning guidelines, reports Josh Pollock, who heads up Fisher German’s renewables team.
“Under new planning rules, all new developments, especially commercial sites, should include 10 per cent of renewable energy sourcing in their design. Substantial developments in urban fringe or rural areas may require contracted areas of energy crops close to the development to satisfy planning and design conditions.”
In these areas it is likely farmers and landowners will be approached and offered contracts to meet these commitments. “But growing energy crops is a long-term undertaking and it is important to ensure that any contract offered reflects this,” notes Mr Pollock.

Seeking professional advice before starting an energy crops venture can also help maximise returns, adds Fisher German farms and estates consultant Richard Sanders. “Energy crops can return more per acre than winter wheat, even at these current high wheat prices. But it really does depend on your individual set-up and the opportunities in your area.”

Mr Sanders has analysed the potential returns from growing miscanthus and short rotation coppice in a number of different situations.

“At the current price of £40 per tonne, the comparative margins suggest that these energy crops may not be competitive with conventional combinable crops on the best-yielding land. But landowners may find there are opportunities to achieve higher returns than from a typical contract farming agreement on less productive areas of the farm. This is due to the low growing costs and high yields of energy crops on poorer land.”

Returns really start to look interesting at an energy crop price of £55 per tonne – this is the price Fisher German believes farmers supplying new local building developments could achieve. “It’s important that farmers in these situations seek professional advice so that they can maximise returns from any contracts on offer,” notes Mr Sanders.

The renewable energy market is also having a knock-on effect on wheat prices, he adds. “Contracts for wheat for energy crop use are already available at £93 for 2012/13. The contract price for alternative energy crops will have to compete with this trend.”

With specialists in planning, farming and estates and renewable energy, Fisher German is uniquely placed to ensure landowners capitalise on energy crop opportunities.
(http://www.farminguk.com/bsp/10130/ews.asp?DBID=103-281-013-080&iPage=1&id=4966)

Īscirtmeta enerģētiskās koksnes plantāciju audzēšanas rokasgrāmata angļu valodā

http://www.defra.gov.uk/erdp/pdfs/schemes/energy/short-rotation-coppice.pdf

Latvijas Avīze: Mazinās nodokli malkas piegādei

Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie likuma grozījumi, kas paredz, ka malkas un citu koksnes kurināmo piegāde iedzīvotājiem tiks aplikta ar pazeminātu - 5% PVN likmi.

Pagaidām likums nosaka, ka pazemināta PVN likme piemērojama siltumenerģijas piegādēm iedzīvotājiem, taču no nākamā gada 1. janvāra šādi būs atvieglota elektroenerģijas un dabasgāzes piegāde. Līdz ar to zaļās, no koksnes tapušās enerģijas patērētāji un ražotāji šobrīd tirgū nostādīti neizdevīgākā situācijā nekā importētā fosilā kurināmā patērētāji un piegādātāji. Tajā pašā laikā valdība gatavojas tērēt daudz spēka, lai palielinātu koksnes izmantošanu enerģijas ražošanā.

03.11.2006

Igaunijas celulozes rūpnīcas izmaksas pārsniedz plānotās

Tallina, 12.okt., LETA.
Aptuveni pirms mēneša Kundā darbu sākušās Celulozes rūpnīcas ''AS Estonian Cell'' ražošanas izmaksas krietni pārsniedz tās, kas bija paredzētas biznesa plānā. Līdz ar to ar pašreizējām cenām ir neskaidrs jautājums, kad rūpnīca atpelnīs milzīgās ārvalstu investīcijas, raksta "Delovije Vedomosti".
"Estonian Cell" ražošanas izmaksas krietni pārsniedz tās, ko paredz budžets, kas sagatavots 2001. un 2002.gadā. Izejvielas kļuvušas par 62% dārgākas, darba algu fonds pieaudzis par 43%, transporta izmaksas -0 par 20%, bet elektroenerģijas cena - par 12,5%.
Tāda kā iepriekš saglabājusies tikai ķimikāliju cena, kā arī gāzes cena, kas ir fiksēta līdz 2008.gadam. Tomēr celulozes cena pasaulē gada laikā kritusies par aptuveni procentu.
"Mēs atrodamies sliktākā stāvoklī, nekā to paredz mūsu biznesa plāns, taču ne sliktākā stāvoklī, kādā ir mūsu konkurenti," atzīst "Estonian Cell" izpilddirektors Marguss Kohava, piebilstot, ka izejvielu un darbaspēka izmaksas Igaunijā pagaidām vēl ir mazākas nekā Kanādā vai Zviedrijā.
Kohava arī sacījis, ka koksnes masas pārstrādes rūpnīca, kas strādā ar 70% jaudu, līdz gada beigām nosegs tekošos izdevumus. "Papildu nauda mums nebūs vajadzīga, taču, kad investīcijas atmaksāsies, ir grūti pateikt," viņš atzinis.
Celulozes rūpnīcas īpašnieki - Norvēģijas kompānija "Lavrik Cell", Austrijas koncerns "Heinzel Group" un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka - projektā ieguldījuši 2,4 miljardus kronu (108 miljonus latu).
Vislielākie izdevumi ir par elektroenerģiju un izejvielu iegādi. "Estonian Cell" ir viens no lielākajiem elektroenerģijas patērētājiem valstī. Ja rūpnīca strādā ar pilnu jaudu, tā patērē aptuveni 3% no visas elektroenerģijas, kas tiek saražota valstī.
Kohava sacījis; lai gan elektrības cena ir fiksēta līgumā ar "Eesti Energia" un tiek paaugstināta tikai saskaņā ar šo līgumu, tā pieaugusi par 12,5% vai par miljons eiro (700 tūkstošiem latu) gadā salīdzinājumā ar to, kas paredzēta biznesa plānā.
Tas notika, pusēm dažādi tulkojot parakstīto līgumu," skaidroja rūpnīcas vadītājs, piebilstot, ka viņš ir sapratis, ka līgumā fiksētā cena iekļauj arī maksu par elektrības piegādi, taču vēlāk izrādījies, ka tā nav.
Uzņēmumam "Estonian Cell" gadā nepieciešami aptuveni 400 tūkstoši kubikmetru koksnes. 40% no šī apjoma sagatavo no valsts meža, pārējo - firma "AS NorEst Wood".
"NorEst Wood" direktora vietnieks Urmass Larvens skaidro, ka apses cena cēlusies līdz ar straujo malkas cenu kāpumu. "Mēs nevaram iepirkt celulozes ražošanai piemērotu apsi par cenu, kas ir zemāka nekā malkai. Pretējā gadījumā apses koksne vispār netiks šķirota," skaidro Larvens.
Aptuveni desmito daļu apses, kas nepieciešama rūpnīcai, firma ieved no Krievijas.
"Mēs uzturam kontaktus ar Krievijas mežizstrādātājiem gadījumā, ja līdz ar ciršanas samazināšanos vietējā mežā izejvielu varētu pietrūkt," skaidro Larvens.
Lai saglabātu konkurētspēju apstākļos, kad ražošanas izmaksas aizvien palielinās, uzņēmums "Estonian Cell" izvērtē dažādus variantus, arī ražošanas paplašināšanu.
"Es nedomāju, ka izdevumi pieaugs līdz debesīm un mums nāksies slēgt rūpnīcu," prāto Kohava, piebilstot, ka ražošanas efektivitāti iespējams palielināt arī, palielinot ražošanu.
Ražošanas paplašināšanas projekta gan vēl nav, taču šis jautājums uzņēmumā ir apspriests.
"Jautājums ir par to, vai Igaunijā saglabāsies labvēlīgs ekonomiskais klimats un vai īpašnieki piekritīs papildu investīcijām," skaidro rūpnīcas vadītājs, piebilstot, ka izejvielas problēmas neradīs, jo rūpnīcas tehnoloģijas ļauj izmantot arī egles koksni.

Valsts un pašvaldības varēs līdzfinansēt privāto māju renovāciju un siltināšanu

Rīga, 3.okt., LETA.

Par šādiem grozījumiem likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" šodien vienojās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Likumā tiks ierakstīts, ka valsts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā, bet pašvaldības - saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā un apmērā varēs piešķirt līdzfinansējumu tādu dzīvojamo māju renovācijai un restaurācijai, kuras ir valsts nozīmes kultūras pieminekļi vai kuru ekspluatācija atbilstoši to tehniskajam stāvoklim var būt bīstama cilvēku dzīvībai vai veselībai, vai kurās jālikvidē terora akta, avārijas, stihiskas nelaimes un citas katastrofas sekas.

Valsts un pašvaldības varēs piešķirt līdzfinansējumu arī dzīvojamo māju renovācijai un energoefektivitātes pasākumu veikšanai.

Pašvaldībām būs tiesības piešķirt līdzfinansējumu arī ar dzīvojamo māju funkcionāli saistītā zemesgabala labiekārtošanai.

Komisijas sēdē notika domu apmaiņa par to, kādām mājām tiks piešķirts valsts un pašvaldību līdzfinansējums.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) Mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša deputātiem pastāstīja, ka izskatīšanai valdībā ir iesniegta programma, kas paredz valsts līdzfinansējumu to māju siltināšanai, kuras privatizēto dzīvokļu īpašnieki no namu pārvaldēm pārņēmuši savā apsaimniekošanā.

Savukārt deputāts Alberts Krūmiņš (JL) uzstāja, ka valsts un pašvaldību līdzfinansējumam jābūt pieejamam arī privātīpašumā esošajām mājām.

Pagaidām grozījumu projektā nav noteikts, kā valsts un pašvaldības reģistrēs līdzfinansējuma pieprasītājus dzīvojamo māju renovācijai un siltināšanai.

Pēc RAPLM Mājokļu politikas departamenta direktores Ošas sniegtās informācijas, RAPLM ir pieprasījusi nākamā gada valsts budžeta projektā paredzēt 500 000 latu valsts līdzfinansējumam dzīvojamo māju renovācijai un siltināšanai.

Par enerģijas kultūraugu atbalsta shēmas attiecināšanu uz visām Eiropas Savienības dalībvalstīm

Par enerģijas kultūraugu atbalsta shēmas attiecināšanu uz visām Eiropas Savienības dalībvalstīm

Eiropas Komisija 22.septembrī ierosināja attiecināt enerģijas kultūraugu atbalsta shēmu, ko ieviesa ar 2003.gada kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu, uz astoņām dalībvalstīm, kuras pašlaik to neizmanto. Tas nozīmē, ka vajadzētu palielināt maksimālo platību, par kuru var saņemt atbalstu, no pašreizējiem 1,5 miljoniem hektāru līdz 2 miljoniem hektāru. Lai vēl vairāk pamudinātu ražot izejvielas atjaunojamās enerģijas ieguvei, Komisija ierosināja arī atļaut dalībvalstīm piešķirt valsts atbalstu, lai segtu līdz 50% no izdevumiem par daudzgadīgo kultūraugu ieviešanu platībās, par kurām iesniegts enerģijas kultūraugu atbalsta pieteikums. Lai vienkāršotu KLP vadību, Komisija arī ierosināja atļaut astoņām dalībvalstīm, kas iestājās ES 2004.gadā, vēl divusgadus līdz 2010.gadam turpināt piemērot vienoto platībmaksājuma shēmu (SAPS). Tas attiecas uz Čehiju, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Poliju un Slovākiju.

"Mums jādara viss iespējamais, lai veicinātu izejvielu ražošanu biodegvielām," teica lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre Marianna Fišere-Bēla. "Enerģijas kultūraugu shēmas piemērošana ir uzsākta labi. Būtu tikai godīgi, ja lauksaimniekiem visās dalībvalstīs tagad būtu iespēja izmantot šo atbalstu. SAPS shēmas attiecināšana uz visām dalībvalstīm ir lietderīga arī tādēļ, ka tā ir ļoti vienkārša un efektīva lauksaimnieku atbalstīšanas metode astoņās no 10 valstīm, kas 2004.gadā iestājās ES. Es rūpīgi izskatu visas iespējas vienkāršot KLP vadību."

Par enerģijas kultūraugu shēmu

- Priekšlikumi papildina pirmo ziņojumu par enerģijas kultūraugu shēmas darbību. Enerģijas kultūraugu atbalstu 45 eiro par hektāru pirmo reizi piemēroja 2004.gadā, lai pamudinātu fermerus audzēt izejvielas biodegvielām. Platība, par kuru tika pieprasīti tiešie maksājumi par enerģijas kultūraugiem, 2006.gadā bija 1,2 līdz 1,3 miljoni hektāru, gandrīz sasniedzot robežvērtību - 1,5 miljonus hektāru.

- Dati par bioetanola un biodīzeļdegvielas ražošanas attīstību, kā arī nesen uzbūvēto uzņēmumu jaudas liecina, ka nākamajos piecos gados ļoti palielināsies pieprasījums pēc enerģijas kultūraugiem. Atbalsts enerģijas kultūraugiem ir pamudinājums lauksaimniekiem ražot kultūraugus enerģijas iegūšanai, nevis pārtikai. Pašlaik 8 no 10 jaunajām dalībvalstīm (Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Polija un Slovākija), kas piemēro SAPS, nevar saņemt šo enerģijas kultūraugu atbalstu, bet Malta un Slovēnija var saņemt šo atbalstu tikai pakāpeniski.

- Enerģijas kultūraugu shēmas pārskatīšana liecina, ka no 2007.gada būtu lietderīgi attiecināt enerģijas kultūraugu atbalstu uz visām dalībvalstīm un ar vienādiem noteikumiem. Tādēļ proporcionāli jāpalielina maksimālā garantētā platība.

- Par ES-25 valstīm pieejamie dati par biodegvielu patēriņu un valsts provizoriskajiem mērķiem liecina, ka daudzas jaunās dalībvalstis ir pieņēmušas valsts pasākumus (piem., atbrīvojumus no akcīzes nodokļa), lai atbalstītu biodegvielu ražošanu un izmantošanu. Šie dati liecina, ka jaunās dalībvalstis ļoti cenšas panākt atbilstību biodegvielas iniciatīvai.

- Lai daudzgadīgo kultūraugu nozīme būtu lielāka, dalībvalstīm jābūt tiesīgām piešķirt valsts atbalstu līdz 50% apmērā no izdevumiem, kas saistīti ar daudzgadīgu kultūraugu ieviešanu platībās, par kurām iesniegts enerģijas kultūraugu atbalsta pieteikums.

Informācija par biodegvielām

Februārī Komisija pieņēma vērienīgu ES biodegvielu stratēģiju. Aizvien plašāka biodegvielu izmantošana radīs vairākas priekšrocības, samazinot Eiropas atkarību no fosilās degvielas importa, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas, nodrošinot lauksaimniekus ar jaunu noieta tirgu un radot jaunas ekonomiskās iespējas vairākās jaunattīstības valstīs.

Priekšlikumi uzlabot tiešo maksājumu izdarīšanu lauksaimniekiem

Pašreizējais priekšlikums ietver arī uzlabojumus atsevišķos noteikumos, kas reglamentē tiešos maksājumus, jo īpaši šādus:

- iespēju jaunajām dalībvalstīm izmantot SAPS, lai turpinātu izmantot šo vienkāršo veidu, kā piešķirt ienākumu atbalstu lauksaimniekiem līdz 2010.gada beigām, nevis līdz 2008.gadam; no 2009.gada sākuma lauksaimniekiem valstīs, kas izvēlas turpināt šo vienkāršoto tiešā atbalsta shēmu, tāpat kā pārējās dalībvalstīs, saskaņā ar savstarpējo atbilstību būtu jāievēro atbilstība likumā noteiktajām prasībām vides, sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības un dzīvnieku labturības jomā, lai pilnībā saņemtu maksājumus atbilstoši tiešo maksājumu shēmām un noteiktiem lauku attīstības pasākumiem;

atbilstības noteikumu vienkāršošana saskaņā ar vienoto maksājumu shēmu zemei ar olīvkokiem;

skaidrojums, ka pakāpeniska tiešo maksājumu ieviešana jaunajās dalībvalstīs neattiecas uz visiem tiešajiem maksājumiem, kas saistīti ar cukura nozari.

Latvijas Vēstnesis

28.09.2006

KTVZ.com - Central Oregon's Local News - Prineville sawmill goes to biomass boiler

KTVZ.com - Central Oregon's Local News - Prineville sawmill goes to biomass boiler: "Prineville sawmill goes to biomass boiler
Switch from fossil fuels has many advantages
Posted: 7:22 PM, Sep. 8, 2006

By KTVZ.com news sources
The economy of Prineville just became a little less dependent on imports of non-renewable fossil fuels. The Prineville Sawmill Company has chosen a wood-fueled "biomass" boiler to fire the kilns for its new lumber drying facility northwest of the city.

In recent decades, lumber kiln drying facilities have typically opted to use natural gas fired boilers to heat their kilns. But natural gas prices have risen dramatically since 2000 and biomass energy is becoming increasingly attractive as a way to buffer large-scale energy users from future price spikes and shortages.

The 500-horsepower boiler purchased by the Prineville Sawmill Company (PSC) is expected to burn 6,300 bone dry tons of woody biomass fuel in its first year of operation at a fuel cost of approximately $240,000. To produce the same amount of thermal energy using natural gas, over 1 million therms of fuel would be needed at a cost of over $1 million. Energy savings will only increase in future years as the PSC increases facility production from 12 million board feet in its first year up to its full capacity of 24 million board feet.

"Using biomass makes good economic sense for the Company and it will provide local jobs and community and environmental benefits" said Craig Woodward, CEO and owner of the Prineville Sawmill Company.

Federal and state incentive programs also made biomass energy an attractive choice for the Prineville Sawmill Company. The PSC was awarded a $44,000 grant from the USDA Renewable Energy System Grant Program for its boiler system and anticipates the award of a $44,800 Business Energy Tax Credit from the State of Oregon as well. These incentive programs are aimed at increasing national and state energy independence through expanded production of renewable energy, particularly in rural areas.

"We wanted to use biomass anyway, but the grants and tax credits provide another good reason to choose a renewable energy system" said Woodward.

The OSU Cooperative Extension and the Central Oregon Intergovernmental Council (through a technical assistance grant from the Department of the Interior) played a key role in securing the USDA Renewable Energy grant and the state Business Energy Tax Credit for the Prineville Sawmill Company. While Craig Woodward was aware that there were incentive programs that might help the start up of his new business he did not actively pursue them.

"I wasn't interested in these kinds of grant programs in the past because of the long applications, bureaucratic requirements and lag time involved" said Woodward. But assistance from the OSU Extension and COIC in researching the programs and preparing the applications made it "relatively painless and worth my while to apply."

The USDA Renewable Energy System Grant Program can provide federal grants to cover up to 25% of a renewable energy project and can also provide long-term, low-interest loans. The Oregon Business Energy Tax Credit allows a business to recoup up to 35% of their investment in a renewable energy project in tax savings.

"These programs provide great opportunities to help build strong local businesses, increase our energy security, and help revitalize our communities," said Libby Rodgers, OSU Crook County Extension Service. "We hope to help many other businesses develop renewable energy projects and access these federal and state incentive programs. There are hundreds of thousands of dollars of incentives available."

Using woody biomass to generate energy not only diversifies and expands energy supplies, it also provides many other benefits.

"Using locally abundant woody biomass as an energy feedstock can help to restore fire-adapted ecosystems, reduce the risk of catastrophic fire in our communities, and create opportunities for family wage employment" said Scott Aycock, Program Administrator for the Central Oregon Intergovernmental Council (COIC).

"Across Central Oregon, we are working to restore forest ecosystem structure, process and function in dense stands that are in close proximity to residential areas through small tree thinning. These thinnings help to protect our communities from catastrophic wildfire and can generate a large volume of woody biomass fuel for energy production. When we can find economic uses for the biomass by-products of restoration and fire risk reduction activities we can also create jobs for people to work in the woods."

A December 2002 report by TSS Consultants estimated that between 152,000 and 304,000 bone dry tons of woody biomass fuel resources could be sustainably available each year within a 50 mile driving distance of Prineville - enough to generate 18 megawatts of electricity.

Potential sources of biomass include forest restoration thinning treatments in the Wildland-Urban Interface, juniper removal/watershed restoration treatments in local rangelands, wood waste diversions from landfills, and residues from wood product manufacturing facilities. The Oregon Forest Resources Institute further estimates that forest restoration thinning treatments over 4.25 million acres of highly fire prone forest across the state could produce 1 million bone dry tons of biomass per year.

The new Prineville Sawmill Company facility will provide custom lumber drying for several major Northwestern forest products companies and local lumber producers as well as drying lumber from the Woodwards' own lands and operations. The Company anticipates drying its first batches of lumber in November.

While the Prineville Sawmill Company will use biomass fuel to produce thermal (heat) energy for direct industrial use, two other initiatives in Central Oregon plan to use biomass to generate electricity. Warm Springs Forest Products Industries and Silvan Power Company are currently planning biomass energy plants that will generate a total of over 55 megawatts per year.

Turpina palielināties kurināmās koksnes eksports

Rīga, 13.sept., LETA.
"Šā gada pirmajā pusgadā no Latvijas eksportētas 1,42 miljoni tonnu kurināmās koksnes, kas ir par 44,8% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, kad eksportētas 978 600 tonnas koksnes, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijas Meža departamentā.

Eksportētās kurināmās koksnes vērtība bija 34,8 miljoni latu, kas ir par 15,2% vairāk nekā 2005.gada pirmajā pusgadā, kad eksportēta kurināmā koksne 30,2 miljonu latu vērtībā.

Šogad eksportētas 126 000 tonnas malkas, kas ir par 18% vairāk nekā pērn, šķeldas eksports pieauga par 66,3% - eksportētas 1,02 miljoni tonnu, bet zāģskaidu un citu koksnes atlikumu eksports audzis par 3,9% - eksportētas 264 400 tonnas produkcijas.

Jau ziņots, ka meža nozare atkopusies no pērnā gada janvāra vētras radītajām sekām koksnes tirgū. Pērn daudzos ārvalstu tirgos, īpaši Skandināvijā, bija produkcijas piesātinājums.

Latvijas Mežizstrādātāju savienības prezidents Andrejs Cunskis aģentūru LETA iepriekš informēja, ka kurināmās koksnes eksporta samazinājums pērn skaidrojams ar strauju pieprasījuma kritumu Skandināvijas valstīs, kas līdz šim bija galvenais noieta tirgus.

LETA jau ziņoja, ka pagājušā gadā no Latvijas eksportētas 2,07 miljoni tonnu kurināmās koksnes, kas ir par 3,5% mazāk nekā gadu iepriekš, kad eksportētas 2,15 miljoni tonnu koksnes.

Eksportētās kurināmās koksnes vērtība bija 61,2 miljoni latu, kas ir par 10,8% vairāk nekā 2004.gadā, kad eksportēta kurināmā koksne 55,16 miljona latu vērtībā. "