2006-09-28

Par enerģijas kultūraugu atbalsta shēmas attiecināšanu uz visām Eiropas Savienības dalībvalstīm

Par enerģijas kultūraugu atbalsta shēmas attiecināšanu uz visām Eiropas Savienības dalībvalstīm

Eiropas Komisija 22.septembrī ierosināja attiecināt enerģijas kultūraugu atbalsta shēmu, ko ieviesa ar 2003.gada kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu, uz astoņām dalībvalstīm, kuras pašlaik to neizmanto. Tas nozīmē, ka vajadzētu palielināt maksimālo platību, par kuru var saņemt atbalstu, no pašreizējiem 1,5 miljoniem hektāru līdz 2 miljoniem hektāru. Lai vēl vairāk pamudinātu ražot izejvielas atjaunojamās enerģijas ieguvei, Komisija ierosināja arī atļaut dalībvalstīm piešķirt valsts atbalstu, lai segtu līdz 50% no izdevumiem par daudzgadīgo kultūraugu ieviešanu platībās, par kurām iesniegts enerģijas kultūraugu atbalsta pieteikums. Lai vienkāršotu KLP vadību, Komisija arī ierosināja atļaut astoņām dalībvalstīm, kas iestājās ES 2004.gadā, vēl divusgadus līdz 2010.gadam turpināt piemērot vienoto platībmaksājuma shēmu (SAPS). Tas attiecas uz Čehiju, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Poliju un Slovākiju.

"Mums jādara viss iespējamais, lai veicinātu izejvielu ražošanu biodegvielām," teica lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre Marianna Fišere-Bēla. "Enerģijas kultūraugu shēmas piemērošana ir uzsākta labi. Būtu tikai godīgi, ja lauksaimniekiem visās dalībvalstīs tagad būtu iespēja izmantot šo atbalstu. SAPS shēmas attiecināšana uz visām dalībvalstīm ir lietderīga arī tādēļ, ka tā ir ļoti vienkārša un efektīva lauksaimnieku atbalstīšanas metode astoņās no 10 valstīm, kas 2004.gadā iestājās ES. Es rūpīgi izskatu visas iespējas vienkāršot KLP vadību."

Par enerģijas kultūraugu shēmu

- Priekšlikumi papildina pirmo ziņojumu par enerģijas kultūraugu shēmas darbību. Enerģijas kultūraugu atbalstu 45 eiro par hektāru pirmo reizi piemēroja 2004.gadā, lai pamudinātu fermerus audzēt izejvielas biodegvielām. Platība, par kuru tika pieprasīti tiešie maksājumi par enerģijas kultūraugiem, 2006.gadā bija 1,2 līdz 1,3 miljoni hektāru, gandrīz sasniedzot robežvērtību - 1,5 miljonus hektāru.

- Dati par bioetanola un biodīzeļdegvielas ražošanas attīstību, kā arī nesen uzbūvēto uzņēmumu jaudas liecina, ka nākamajos piecos gados ļoti palielināsies pieprasījums pēc enerģijas kultūraugiem. Atbalsts enerģijas kultūraugiem ir pamudinājums lauksaimniekiem ražot kultūraugus enerģijas iegūšanai, nevis pārtikai. Pašlaik 8 no 10 jaunajām dalībvalstīm (Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Polija un Slovākija), kas piemēro SAPS, nevar saņemt šo enerģijas kultūraugu atbalstu, bet Malta un Slovēnija var saņemt šo atbalstu tikai pakāpeniski.

- Enerģijas kultūraugu shēmas pārskatīšana liecina, ka no 2007.gada būtu lietderīgi attiecināt enerģijas kultūraugu atbalstu uz visām dalībvalstīm un ar vienādiem noteikumiem. Tādēļ proporcionāli jāpalielina maksimālā garantētā platība.

- Par ES-25 valstīm pieejamie dati par biodegvielu patēriņu un valsts provizoriskajiem mērķiem liecina, ka daudzas jaunās dalībvalstis ir pieņēmušas valsts pasākumus (piem., atbrīvojumus no akcīzes nodokļa), lai atbalstītu biodegvielu ražošanu un izmantošanu. Šie dati liecina, ka jaunās dalībvalstis ļoti cenšas panākt atbilstību biodegvielas iniciatīvai.

- Lai daudzgadīgo kultūraugu nozīme būtu lielāka, dalībvalstīm jābūt tiesīgām piešķirt valsts atbalstu līdz 50% apmērā no izdevumiem, kas saistīti ar daudzgadīgu kultūraugu ieviešanu platībās, par kurām iesniegts enerģijas kultūraugu atbalsta pieteikums.

Informācija par biodegvielām

Februārī Komisija pieņēma vērienīgu ES biodegvielu stratēģiju. Aizvien plašāka biodegvielu izmantošana radīs vairākas priekšrocības, samazinot Eiropas atkarību no fosilās degvielas importa, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas, nodrošinot lauksaimniekus ar jaunu noieta tirgu un radot jaunas ekonomiskās iespējas vairākās jaunattīstības valstīs.

Priekšlikumi uzlabot tiešo maksājumu izdarīšanu lauksaimniekiem

Pašreizējais priekšlikums ietver arī uzlabojumus atsevišķos noteikumos, kas reglamentē tiešos maksājumus, jo īpaši šādus:

- iespēju jaunajām dalībvalstīm izmantot SAPS, lai turpinātu izmantot šo vienkāršo veidu, kā piešķirt ienākumu atbalstu lauksaimniekiem līdz 2010.gada beigām, nevis līdz 2008.gadam; no 2009.gada sākuma lauksaimniekiem valstīs, kas izvēlas turpināt šo vienkāršoto tiešā atbalsta shēmu, tāpat kā pārējās dalībvalstīs, saskaņā ar savstarpējo atbilstību būtu jāievēro atbilstība likumā noteiktajām prasībām vides, sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības un dzīvnieku labturības jomā, lai pilnībā saņemtu maksājumus atbilstoši tiešo maksājumu shēmām un noteiktiem lauku attīstības pasākumiem;

atbilstības noteikumu vienkāršošana saskaņā ar vienoto maksājumu shēmu zemei ar olīvkokiem;

skaidrojums, ka pakāpeniska tiešo maksājumu ieviešana jaunajās dalībvalstīs neattiecas uz visiem tiešajiem maksājumiem, kas saistīti ar cukura nozari.


Latvijas Vēstnesis

28.09.2006

2006-09-13

KTVZ.com - Central Oregon's Local News - Prineville sawmill goes to biomass boiler

KTVZ.com - Central Oregon's Local News - Prineville sawmill goes to biomass boiler: "Prineville sawmill goes to biomass boiler
Switch from fossil fuels has many advantages
Posted: 7:22 PM, Sep. 8, 2006

By KTVZ.com news sources
The economy of Prineville just became a little less dependent on imports of non-renewable fossil fuels. The Prineville Sawmill Company has chosen a wood-fueled "biomass" boiler to fire the kilns for its new lumber drying facility northwest of the city.

In recent decades, lumber kiln drying facilities have typically opted to use natural gas fired boilers to heat their kilns. But natural gas prices have risen dramatically since 2000 and biomass energy is becoming increasingly attractive as a way to buffer large-scale energy users from future price spikes and shortages.

The 500-horsepower boiler purchased by the Prineville Sawmill Company (PSC) is expected to burn 6,300 bone dry tons of woody biomass fuel in its first year of operation at a fuel cost of approximately $240,000. To produce the same amount of thermal energy using natural gas, over 1 million therms of fuel would be needed at a cost of over $1 million. Energy savings will only increase in future years as the PSC increases facility production from 12 million board feet in its first year up to its full capacity of 24 million board feet.

"Using biomass makes good economic sense for the Company and it will provide local jobs and community and environmental benefits" said Craig Woodward, CEO and owner of the Prineville Sawmill Company.

Federal and state incentive programs also made biomass energy an attractive choice for the Prineville Sawmill Company. The PSC was awarded a $44,000 grant from the USDA Renewable Energy System Grant Program for its boiler system and anticipates the award of a $44,800 Business Energy Tax Credit from the State of Oregon as well. These incentive programs are aimed at increasing national and state energy independence through expanded production of renewable energy, particularly in rural areas.

"We wanted to use biomass anyway, but the grants and tax credits provide another good reason to choose a renewable energy system" said Woodward.

The OSU Cooperative Extension and the Central Oregon Intergovernmental Council (through a technical assistance grant from the Department of the Interior) played a key role in securing the USDA Renewable Energy grant and the state Business Energy Tax Credit for the Prineville Sawmill Company. While Craig Woodward was aware that there were incentive programs that might help the start up of his new business he did not actively pursue them.

"I wasn't interested in these kinds of grant programs in the past because of the long applications, bureaucratic requirements and lag time involved" said Woodward. But assistance from the OSU Extension and COIC in researching the programs and preparing the applications made it "relatively painless and worth my while to apply."

The USDA Renewable Energy System Grant Program can provide federal grants to cover up to 25% of a renewable energy project and can also provide long-term, low-interest loans. The Oregon Business Energy Tax Credit allows a business to recoup up to 35% of their investment in a renewable energy project in tax savings.

"These programs provide great opportunities to help build strong local businesses, increase our energy security, and help revitalize our communities," said Libby Rodgers, OSU Crook County Extension Service. "We hope to help many other businesses develop renewable energy projects and access these federal and state incentive programs. There are hundreds of thousands of dollars of incentives available."

Using woody biomass to generate energy not only diversifies and expands energy supplies, it also provides many other benefits.

"Using locally abundant woody biomass as an energy feedstock can help to restore fire-adapted ecosystems, reduce the risk of catastrophic fire in our communities, and create opportunities for family wage employment" said Scott Aycock, Program Administrator for the Central Oregon Intergovernmental Council (COIC).

"Across Central Oregon, we are working to restore forest ecosystem structure, process and function in dense stands that are in close proximity to residential areas through small tree thinning. These thinnings help to protect our communities from catastrophic wildfire and can generate a large volume of woody biomass fuel for energy production. When we can find economic uses for the biomass by-products of restoration and fire risk reduction activities we can also create jobs for people to work in the woods."

A December 2002 report by TSS Consultants estimated that between 152,000 and 304,000 bone dry tons of woody biomass fuel resources could be sustainably available each year within a 50 mile driving distance of Prineville - enough to generate 18 megawatts of electricity.

Potential sources of biomass include forest restoration thinning treatments in the Wildland-Urban Interface, juniper removal/watershed restoration treatments in local rangelands, wood waste diversions from landfills, and residues from wood product manufacturing facilities. The Oregon Forest Resources Institute further estimates that forest restoration thinning treatments over 4.25 million acres of highly fire prone forest across the state could produce 1 million bone dry tons of biomass per year.

The new Prineville Sawmill Company facility will provide custom lumber drying for several major Northwestern forest products companies and local lumber producers as well as drying lumber from the Woodwards' own lands and operations. The Company anticipates drying its first batches of lumber in November.

While the Prineville Sawmill Company will use biomass fuel to produce thermal (heat) energy for direct industrial use, two other initiatives in Central Oregon plan to use biomass to generate electricity. Warm Springs Forest Products Industries and Silvan Power Company are currently planning biomass energy plants that will generate a total of over 55 megawatts per year.

Turpina palielināties kurināmās koksnes eksports

Rīga, 13.sept., LETA.
"Šā gada pirmajā pusgadā no Latvijas eksportētas 1,42 miljoni tonnu kurināmās koksnes, kas ir par 44,8% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, kad eksportētas 978 600 tonnas koksnes, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijas Meža departamentā.

Eksportētās kurināmās koksnes vērtība bija 34,8 miljoni latu, kas ir par 15,2% vairāk nekā 2005.gada pirmajā pusgadā, kad eksportēta kurināmā koksne 30,2 miljonu latu vērtībā.

Šogad eksportētas 126 000 tonnas malkas, kas ir par 18% vairāk nekā pērn, šķeldas eksports pieauga par 66,3% - eksportētas 1,02 miljoni tonnu, bet zāģskaidu un citu koksnes atlikumu eksports audzis par 3,9% - eksportētas 264 400 tonnas produkcijas.

Jau ziņots, ka meža nozare atkopusies no pērnā gada janvāra vētras radītajām sekām koksnes tirgū. Pērn daudzos ārvalstu tirgos, īpaši Skandināvijā, bija produkcijas piesātinājums.

Latvijas Mežizstrādātāju savienības prezidents Andrejs Cunskis aģentūru LETA iepriekš informēja, ka kurināmās koksnes eksporta samazinājums pērn skaidrojams ar strauju pieprasījuma kritumu Skandināvijas valstīs, kas līdz šim bija galvenais noieta tirgus.

LETA jau ziņoja, ka pagājušā gadā no Latvijas eksportētas 2,07 miljoni tonnu kurināmās koksnes, kas ir par 3,5% mazāk nekā gadu iepriekš, kad eksportētas 2,15 miljoni tonnu koksnes.

Eksportētās kurināmās koksnes vērtība bija 61,2 miljoni latu, kas ir par 10,8% vairāk nekā 2004.gadā, kad eksportēta kurināmā koksne 55,16 miljona latu vērtībā. "