Ministru kabinets jūlijā pieņēma tautsaimniecības vienotās stratēģijas rīcības plānu, kurā iekļauti 57 rīcības virzieni turpmāko attīstības prioritāšu attīstīšanai. Starp virkni pasākumu, kas vērsti uz makroekonomiskās stabilitātes un konkurences nodrošināšanu, uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, inovāciju sekmēšanu, informācijas sabiedrības veidošanu, eksporta, kā arī transporta un sakaru attīstības veicināšanu, dokuments paredz arī akcīzes nodokļa atvieglojumus mežsaimniecības darbiem. Kapitāls skaidro, kā šo iniciatīvu vērtē nozares eksperti.
Jānis Kinna, Valsts meža dienesta ģenerāldirektors
Vērtēju to pozitīvi, jo tas uzlabos konkurētspēju koksnes un tās izstrādājumu tirgū. Degvielas akcīzes nodoklis ir domāts ceļu atjaunošanai, bet mežizstrādātāji nebojā ceļus, tāpēc viņiem būtu pamats saņemt akcīzes nodokļa atvieglojumus. Vienīgi tie būs grūtāk administrējami, salīdzinot ar lauksaimniecības darbiem, kur paredzēts noteikts daudzums degvielas uz hektāru.
Daina Robežniece, Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta direktore
Finanšu ministrija vairākkārt ir izteikusi iebildumus par šādu atvieglojumu ieviešanu, jo tas radīs negatīvu ietekmi uz valsts budžetu (zaudējumi varētu būt līdz pat 6 miljoniem latu gadā) un sarežģīs nodokļa administrēšanu. Mēs arī nepiekrītam viedoklim, ka akcīzes nodoklis naftas produktiem ir saistīts tikai ar attiecīgā naftas produktu patērētāja pārvietošanos pa ceļiem, t.i., ceļu infrastruktūras izmantošanu. Akcīzes nodoklis ir nevis iezīmēts mērķmaksājums, bet gan vispārējs budžeta ieņēmumu postenis. Šī nodokļa mērķis ir ierobežot to preču patēriņu, kas ir kaitīgas apkārtējai videi un cilvēkiem, kā arī dot valstij ieņēmumus, apliekot preces ar papildu patēriņa nodokli (papildus pievienotās vērtības nodoklim). Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīvā 2003/96/EK noteiktā iespēja piemērot atvieglojumus mežsaimniecībā izmantotajiem energoproduktiem nav obligāta norma, līdz ar to katra valsts var izvēlēties piemērot vai nepiemērot šos atvieglojumus. Tomēr ir jāņem vērā valstī esošā ekonomiskā situācija, kā arī nodokļa administrēšanas iespējas. Gribam vērst uzmanību arī uz to, ka šāda veida atvieglojumi ir uzskatāmi par valsts atbalstu, tāpēc tos piemērot iespējams tikai pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju. Tādējādi līdz EK lēmuma saņemšanai nevar pateikt, vai akcīzes nodokļa atvieglojumus mežsaimniecības darbu veicējiem varēs piemērot. Jāatzīmē arī, ka pēc Finanšu ministrijas rīcībā esošās informācijas Zemkopības ministrija vēl nav šādu pieteikumu iesniegšanai EK sagatavojusi.
Roberts Strīpnieks, a/s Latvijas valsts meži valdes priekšsēdētājs
Es noteikti atbalstu iniciatīvu piešķirt akcīzes nodokļa atvieglojumus degvielai, kas tiek izmantota meža apsaimniekošanas un mežizstrādes tehnikas – motorzāģu, harvesteru (pļāvēju, pļaujmašīnu), pievedējtraktoru, krūmgriežu u.c. ierīču darbināšanai. Šādam lēmumam būtu būtiska pozitīva ietekme gan uz a/s Latvijas valsts meži, gan Latvijas meža nozares ekonomiskajiem rādītājiem kopumā. Mūsu visu kopīgs ieguvums, atceļot akcīzes nodokli, būtu visa Latvijas meža kompleksa konkurētspējas pieaugums gan Eiropas, gan globālajos tirgos. Mūsu kaimiņvalstu, piemēram, Igaunijas, Skandināvijas un Vācijas, uzņēmumi šādu nodokli nemaksā, taču gan viņu, gan Latvijas meža nozares galaprodukcija – zāģmateriāli, saplāksnis, kokskaidu plātnes, mēbeles u.c. – savstarpēji konkurē produkcijas noieta tirgos. Tātad akcīzes nodokļa atcelšana vērtējama kā Latvijas lielāko eksporta nozari stabilizējošs faktors.
Juris Biķis,
Latvijas Kokrūpniecības federācijas prezidents, a/s Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs
Šis jautājums ar katru brīdi paliek aizvien aktuālāks, jo izlīdzinās pašizmaksa saistībā ar meža darbiem (enerģija, darba algas, tehnika utt.). Mēs sākam izteikti zaudēt spēju konkurēt ar tiem, kuriem šāds nodoklis nav jāmaksā. Nozares speciālisti uzskata, ka nav tādu argumentu, lai šo jautājumu nerisinātu, jo mežsaimniecībā tiek izmantota tāda speciāla tehnika kā motorzāģi, rokas zāģi u.c., kas tiek lietoti tikai mežā – ar tiem pa ceļiem nepārvietojas, bet minētais nodoklis tiek izlietots, lai sakārtotu ceļus. Līdz ar to šīm divām lietām nav primāras saistības.
Kapitāls
01.08.2006
Rīga, 6.aug., LETA. Šā gada pirmajos piecos mēnešos no Latvijas eksportētas 1,16 miljoni tonnu kurināmās koksnes, kas ir par 46,2% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, kad eksportētas 798 500 tonnas koksnes, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijas Meža departamentā. Eksportētās kurināmās koksnes vērtība bija 28,36 miljoni latu, kas ir par 12,3% vairāk nekā 2005.gada pirmajos piecos mēnešos, kad eksportēta kurināmā koksne 25,26 miljonu latu vērtībā.
